Recarburizer ražošanas process un izejvielas

Recarburizer ir oglekli saturoša viela.Karburatorus pievieno kausēšanas procesā, lai papildinātu tērauda kausēšanas laikā zaudēto oglekļa saturu.Mēs zinām, ka ir daudz veidu rekarburatoru, piemēram, naftas koksa rekarburiatori, mākslīgā grafīta rekarburatori utt., tāpēc arī rekarburieriem nepieciešamie izejmateriāli ir atšķirīgi, tad kādi ir rekarburatoru izejmateriāli?Recarburizers process ir Kas?Xiaobian pastāstīs par rekarburatoram nepieciešamajiem izejmateriāliem un procesiem.

Rekarburatoriem nepieciešamās izejvielas
Rekarburatoriem ir daudz veidu izejmateriālu, tostarp kokogles, ogleklis, kokss, grafīts, neapstrādāts naftas kokss utt., kuriem ir daudz mazu kategoriju un dažādas klasifikācijas.

Pašlaik lielākā daļa tirgū esošo rekarburatoru, tostarp grafīta elektrodi, grafitizēts naftas kokss utt., izmanto neapstrādātu naftas koksu.Jēlnaftas koksu iegūst, koksējot naftas atlikuma un naftas piķi, kas iegūts, destilējot jēlnaftu atmosfēras spiedienā vai vakuumā.Jēlnaftas koksam ir augsts piemaisījumu saturs, un to nevar tieši izmantot kā rekarburatoru.Tam jābūt kalcinētam vai grafītam.Augstas kvalitātes rekarburatoriem parasti ir nepieciešama grafitizācija.Augstas temperatūras apstākļos oglekļa atomu izkārtojums ir grafīta mikroskopiskā formā, tāpēc to sauc par grafitizāciju.Grafitizācija var samazināt piemaisījumu saturu rekarburatorā, palielināt oglekļa saturu rekarburatorā un samazināt sēra saturu.Liešanai tiek izmantoti rekarburatori, kas var ievērojami palielināt tērauda lūžņu daudzumu, samazināt čuguna daudzumu vai ietaupīt čugunu.

Karburatora process
Tā kā rekarburatoru izejmateriāli ir ļoti dažādi, arī procesi ir atšķirīgi, taču galvenokārt ir šādi trīs:

1. Kalcinēšana
Oglekļa izejvielas tiek kalcinētas augstā temperatūrā 1200-1500 °C bez gaisa.Kalcinēšana izraisa virkni izmaiņu dažādu izejvielu struktūrā un fizikāli ķīmiskajās īpašībās.Tas ir recarburizer termiskās apstrādes process.Gan antracīts, gan naftas kokss satur noteiktu daudzumu gaistošu vielu, un tiem nepieciešama kalcinēšana.Taču, ja naftas kokss un piķa kokss tiek sajaukti un izmantoti pirms kalcinēšanas, tie kopā ar naftas koksu jānosūta uz kalcinēšanas iekārtu kalcinēšanai.

2. Cepšana
Grauzdēšana ir termiskās apstrādes process, kurā presēto neapstrādāto miltu karsē ar noteiktu karsēšanas ātrumu aizsargvidē sildīšanas krāsnī izolējoša gaisa apstākļos.
Grauzdēšanas mērķis ir likvidēt gaistošas ​​vielas.Parasti pēc grauzdēšanas tiek izvadīti aptuveni 10 veidu gaistošās vielas.Tāpēc grauzdēšanas iznākums parasti ir 90;saistviela tiek koksēta, un produkts tiek grauzdēts saskaņā ar noteiktiem procesa apstākļiem, lai saistviela tiktu koksēta, un starp izejmateriāla daļiņām veidojas koksa tīkls, kas cieši savieno kopā visas izejvielas ar dažāda izmēra daļiņām.Padarīt # # produktiem ir noteiktas fizikālās un ķīmiskās īpašības.Tādos pašos apstākļos, jo augstāks koksēšanas ātrums, jo labāka kvalitāte;fiksētas ģeometrijas gadījumā produkts mīkstinās un saistviela cepšanas procesā migrēs.Paaugstinoties temperatūrai, veidojas koksēšanas tīkls, kas sacietē produktu.Tāpēc tā forma, paaugstinoties temperatūrai, nemainās.

3. Ekstrūzija
Ekstrūzijas procesa mērķis ir panākt, lai izejmateriāls zem spiediena izietu caur noteiktas formas veidni un pēc sablīvēšanas un plastiskas deformācijas kļūtu par noteiktas formas un izmēra sagatavi.Ekstrūzijas formēšanas process galvenokārt ir pastas plastiskās deformācijas process.Ekstrūzijas process notiek materiāla kamerā un izliektā sprauslā.Karstais materiāls kamerā tiek stumts ar galveno virzuli aizmugurē.Piespiedu nepārtraukta gāzes noņemšana no izejmateriāla, nepārtraukta izejmateriāla sablīvēšana un vienlaicīga izejmateriāla kustība uz priekšu.Kad izejviela pārvietojas materiāla kameras cilindriskajā daļā, izejvielu var uzskatīt par stabilu plūsmu, un katrs daļiņu slānis pamatā pārvietojas paralēli.Kad izejmateriāls nonāk ekstrūzijas sprauslā un tai ir loka formas deformācija, izejmateriāls, kas atrodas tuvu sprauslas sienai, virzoties uz priekšu, izjutīs lielāku berzes pretestību, un materiāla slānis sāk saliekties.Izejmateriālam ir dažādi virzīšanās ātrumi, un iekšējā izejviela virzās uz priekšu.Tāpēc produkta blīvums radiālajā virzienā nav vienmērīgs, tādējādi radot iekšējo spriegumu, ko izraisa dažādi iekšējā un ārējā slāņa plūsmas ātrumi ekstrudētajā blokā.Pēc tam, kad pasta nonāk taisnā deformācijas daļā, tā tiek izspiesta un veidota.
Ekstrūzijas metodei ir jāpievieno pārāk daudz saistvielas formēšanai, un oglekļa saturs parasti neatbilst augstas kvalitātes rekarburatoru prasībām.Saspiestam grafīta pulverim, jo ​​tas ir ciets bloks, nav porainas struktūras, tāpēc absorbcijas ātrums un absorbcijas ātrums nav tik labs kā kalcinētiem un kalcinētiem rekarburatoriem.